Jauns Bloggs 

Tā kā drīz atkal atsāksies skolas gaitas un atkal būs jāliek rakstīšana pie malas, izdomāju izveidot jaunu bloggu, lai kaut cik atspoguļotu manu ikdienu, domas, apkārtējo pasauli, tādā veidā kā es to saskatu un interpretēju.

Jau vasara iet uz beigām un ir pavadīts ,patiešām, lielisks laiks ar draugiem Ventspilī, mazliet arī rakstniecība, kurai ar katru dienu paliek aizvien mazāk laika, bet ik pa laikam ienāk kāda jauna doma prātā, kura tiek priekrakstīta, lai netiktu aizmirsta. 

Pēc pirmā Ventspils pilsētas svētku vakara, ļoti agri no rīta, klausījos Gustava Buteļa, jeb Gustavo vecās dziesmas, kuras nebiju ilgu laiku klausījies. Uz to dziesmu "bītiem" sāku likt kopā atskaņas un beigu beigās nonācu līdz dzejolim.

Tu atskaitītus pantiņus tu vienmēr skaiti,

Tie pūra lādē ar putekļiem klāti,

No realitātes esi tālu tu, 

Un par to tev piedots tiks.

Savās domās tu tālu klejo,

Pat zemi vairs īsti neredzot,

Tev mākoņi kā spilvents ir,

Bet nāksies cauri krist.

Naivs tu esi, tas ir fakts,

Savos mirkļos, tālu prom,

Es jau aizmirsu, tas esi tu,

Ar sapņiem, bez rītdienas.