Par sevi, ap sevi

         Tomēr Robertam bija taisnība, lielākā daļa ir kā krāsaini stikliņi, bet viņš vēlās tikai dārgakmeņus. Es labāk Rīgā skatos debesīs un meklēju naktīs zvaigznes, jo tās man pietrūkt, tāpat kā aizbraukt mājās. mājās uz Ventspili. Šajā nostaļģijas pilnajā vakarā alkstu savus draugus, viņu smaidus, labos vārdus un kopumā viņu labo kompāniju. Tikai augot vecākam es saprotu, ka nekad vairs nebūs kā jaunībā, ar maz pienākumiem, atbildības un sekām, tāpat nekad draudzība nebūs tāda kāda tā bija, bezrūpīga, pilna prieka.